Mūsu ģimene ir tik stipra, cik stipru paši to izveidojam. Dažādas tradīcijas ir viens no veidiem, kā stiprināt saites ģimenes locekļu starpā. Tas palīdz radīt lieliskas atmiņas, kā arī veido ģimenes īpašo stāstu, ko nodot no paaudzes paaudzē. Ģimenes tradīcijas var būt jebkādas, kādas vien paši izvēlamies par sev patīkamām. Tās var būt saistītas ar ģimenes vērtībām, sociālo un kulturālo piederību, hobijiem vai jebko citu, kas aizrauj ģimeni un padara to unikālu.
Par patriotu nepiedzimst, bet par tādu kļūst. Ģimene ir tā vieta, kur bērni iemācās mīlēt savu valsti, uzzina par tās vēsturi un svin savai valstij nozīmīgās dienas. Tās ir tradīcijas, ko vērts ieviest ģimenē, lai stiprinātu tās saknes un valstspiederību, jo galu galā mēs taču audzinām paaudzi, kas pēc kāda laika veidos un vadīs šo valsti. Tām nav jābūt pompozām svinībām, bet atbilstoši savai izpratnei un sajūtām valstij svarīgos svētkus noteikti ir vērts atzīmēt, šajās dienās atceroties vēsturi un tautas likteni.
11. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 104. gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919. gada 11. novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas.
Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988. gadā, kad 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990. gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
Par tradīciju Lāčplēša dienā kļuvusi iedegtu svecīšu likšana logos, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus, iedegt svecīti pie Rīga pils mūra , laist Daugavā piemiņas uguns plostu.
Aicinām Jūs šogad šo dienu atzīmēt individuāli un ģimenes lokā pārdomāt šīs atceres dienas nozīmi un to, ko ikvienam šodien nozīmē iespēja dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā.